| Chapter 24 |
1 |
Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržas, ko tās bija sagatavojušas. |
2 |
Un tās atrada akmeni no kapa noveltu, |
3 |
Un viņas gāja iekšā, bet Kunga Jēzus miesas neatrada. |
4 |
Un notika, kamēr viņas bija savā prātā satriektas par to, lūk, divi vīri spožās drānās piebiedrojās viņām. |
5 |
Un kad tās pārbijušās vērsa savu seju pret zemi, viņi tām sacīja: Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? |
6 |
Viņa šeit nav, bet Viņš ir augšāmcēlies. Atminieties, ko Viņš jums teica, kamēr vēl bija Galilejā, |
7 |
Sacīdams: Cilvēka Dēlam jābūt nodotam cilvēku - grēcinieku rokās, jātop krustā sistam un trešajā dienā jāceļas no miroņiem. |
8 |
Un tās atminējās Viņa vārdus. |
9 |
Un viņas, atgriezušās no kapa, paziņoja to visu tiem vienpadsmit un visiem pārējiem. |
10 |
Bet tur bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un citas, kas ar tām bija un kas apustuļiem to sacīja. |
11 |
Un šie vārdi tiem izlikās neprātīgi; un tie viņām neticēja. |
12 |
Bet Pēteris piecēlies aizskrēja pie kapa un, pieliecies uz priekšu, ieraudzīja vienīgi noliktos autus un aizgāja, brīnīdamies sevī par notikušo. |
13 |
Un, lūk, divi no viņiem tanī pat dienā gāja uz miestu, vārdā Emmaus, kas atradās sešdesmit stadiju attālumā no Jeruzalemes. |
14 |
Un viņi savā starpā sarunājās par visu to, kas bija noticis. |
15 |
Un notika, ka, viņiem sarunājoties un vienam otru izvaicājot, arī pats Jēzus tuvojās un gāja kopā ar viņiem. |
16 |
Bet viņu acis tika turētas, lai tie Viņu nepazītu. |
17 |
Un Viņš tiem sacīja: Kas tās par runām, ko jūs, iedami, savā starpā runājat un esat noskumuši? |
18 |
Tad viens, kam vārds Kleofass, atbildēja Viņam, sacīdams: Vai Tu viens pats esi tāds svešinieks Jeruzalemē, kas nezina, kas tur šinīs dienās noticis? |
19 |
Un Viņš tiem sacīja: Kas tad? Un viņi teica: Par Jēzu no Nācaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā, |
20 |
Un ka augstie priesteri un mūsu priekšnieki nodeva Viņu pazudināšanai nāvē un piesita Viņu krustā. |
21 |
Bet mēs cerējām, ka Viņš atpestīs Izraēli; un šodien ir trešā diena pēc visa tā, kas notika. |
22 |
Bet arī dažas no mūsu sievietēm, kas pirms gaismas bijušas pie kapa, izbiedēja mūs. |
23 |
Un tās, neatradušas Viņa miesu, nāca un sacīja: Šīs arī eņģeļu parādīšanos redzējušas. Kas saka, ka Viņš dzīvo. |
24 |
Un daži no mūsējiem aizgāja pie kapa un viss bija tā, kā sievietes bija sacījušas, bet Viņu neatrada. |
25 |
Tad Viņš tiem sacīja: Jūs, neprašas un sirdskūtrie, lai ticētu visam tam, ko pravieši runājuši! |
26 |
Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet savā godībā? |
27 |
Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti. |
28 |
Un viņi tuvojās miestam, kurp tie gāja, bet Viņš izlikās tālāk ejot. |
29 |
Bet tie Viņu ļoti lūdza, sacīdami: Paliec ar mums, jo vakars jau metas un diena tuvojas beigām! Un Viņš iegāja pie tiem. |
30 |
Un notika, ka Viņš, būdams ar tiem pie galda, paņēma maizi un svētīja, un lauza, un pasniedza to viņiem. |
31 |
Tad viņu acis atvērās; un tie pazina Viņu, bet Viņš nozuda no to acīm. |
32 |
Un viņi teica viens otram: Vai mūsu sirds nedega mūsos, kad Viņš ceļā runāja mums, atklādams mums Rakstus? |
33 |
Un tai pašā stundā viņi cēlās, atgriezās Jeruzalemē un atrada sanākušus tos vienpadsmit un arī tos, kas ar viņiem bija; |
34 |
Tie sacīja: Kungs patiesi augšāmcēlies un parādījās Sīmanim. |
35 |
Un viņi stāstīja, kas notika ceļā, un kā tie, kad Viņš lauza maizi, to pazina. |
36 |
Bet kamēr viņi tā runāja, Jēzus nostājās viņu vidū un sacīja tiem: Miers jums, nebīstieties, es tas esmu! |
37 |
Bet viņi iztrūkās un izbijušies domāja garu redzam. |
38 |
Un Viņš sacīja tiem: Kāpēc esat tā izbijušies un kāpēc tādas domas rodas jūsu sirdīs? |
39 |
Skatiet manas rokas un kājas, jo es pats tas esmu! Taustiet un redziet, jo garam miesas un kaulu nav, kā to redzat man! |
40 |
Un Viņš, to sacījis, tiem parādīja rokas un kājas. |
41 |
Bet kad viņi priekā vēl neticēja un brīnījās, Viņš tiem sacīja: Vai jums ir šeit kas ēdams? |
42 |
Un tie Viņam atnesa gabalu ceptas zivs un kāri medus. |
43 |
Un kad Viņš to klātbūtnē bija ēdis, paņēmis atlikušo, viņš deva tiem. |
44 |
Un Viņš tiem sacīja: Šie ir vārdi, ko es jums sacīju, vēl pie jums būdams, ka nepieciešami visam bija jāpiepildās, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā un praviešos, un psalmos. |
45 |
Tad Viņš tiem atvēra prātu, lai izprastu Rakstus. |
46 |
Un Viņš tiem sacīja: Jo tā rakstīts un tā Kristum vajadzēja ciest un trešajā dienā no miroņiem augšāmcelties. |
47 |
Un Viņa vārdā jāsludina grēku gandarīšana un grēku piedošana visām tautām, sākot ar Jeruzalemi. |
48 |
Bet jūs esat liecinieki par šo visu. |
49 |
Un es jums sūtu sava Tēva apsolīto, bet jūs palieciet pilsētā, kamēr tiksiet tērpti spēkā no augšienes! |
50 |
Un Viņš tos izveda ārā līdz Betānijai, un savas rokas pacēlis, svētīja tos. |
51 |
Un notika, ka Viņš, svētījot tos, attālinājās no tiem un pacēlās debesīs. |
52 |
Bet tie pielūguši Viņu, lielā priekā atgriezās Jeruzalemē. |
53 |
Un viņi vienmēr bija svētnīcā, godinādami un teikdami Dievu. Amen. |