| Chapter 23 |
1 |
Un viss viņu pulks cēlās un aizveda Viņu pie Pilāta. |
2 |
Un tie sāka Viņu apsūdzēt, sacīdami: Mēs atradām, ka Viņš jauc mūsu tautu un ka Viņš aizliedz ķeizaram maksāt nodokļus un saka, ka Viņš ir Kristus - Karalis. |
3 |
Un Pilāts jautāja Viņam, sacīdams: Vai Tu esi jūdu ķēniņš? Bet Viņš atbildēja un sacīja: Tu to saki. |
4 |
Tad Pilāts sacīja augstajiem priesteriem un ļaužu pulkam: Es nekādas vainas neatrodu pie šī Cilvēka. |
5 |
Un tie uzmācās viņam, sacīdami: Viņš kūda tautu, mācīdams visā Jūdejā, sākot ar Galileju līdz šejienei. |
6 |
Bet Pilāts, dzirdēdams par Galileju, jautāja, vai šis cilvēks ir galilejietis. |
7 |
Un uzzinājis, ka Viņš ir no Heroda apgabala, tas aizsūtīja Viņu pie Heroda, kas pats tanīs dienās bija Jeruzalemē. |
8 |
Bet Herods, ieraudzījis Jēzu, ļoti priecājās, jo tas no seniem laikiem Viņu gribēja redzēt, jo daudz par Viņu bija dzirdējis, un cerēja no Viņa redzēt kādu brīnumu. |
9 |
Un tas daudz vārdiem Viņu izjautāja, bet Viņš tam nekā neatbildēja. |
10 |
Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un uzmācīgi Viņu apsūdzēja. |
11 |
Tad Herods ar saviem kareivjiem, viņu nonicinājis, izsmiekla dēļ apģērba Viņu baltās drēbēs un aizsūtīja atpakaļ pie Pilāta. |
12 |
Un tanī dienā Herods un Pilāts kļuva draugi, jo iepriekš viņi bija ienaidnieki savā starpā. |
13 |
Bet Pilāts, sasaucis augstos priesterus un priekšniekus, un tautu, |
14 |
Sacīja viņiem: Jūs atvedāt pie manis šo cilvēku, it kā Viņš būtu tautas kūdītājs; lūk, es Viņu izjautāju jūsu klātbūtnē un neatradu pie šī Cilvēka nevienas no tām vainām, kādās jūs Viņu apsūdzat; |
15 |
Un Herods arī ne, jo es jūs aizsūtīju pie viņa un, lūk, nekas nav darīts, ar ko Viņš nāvi būtu pelnījis. |
16 |
Tāpēc es Viņu sodīšu un atbrīvošu. |
17 |
Bet svētkos viņam vajadzēja tiem vienu atbrīvot. |
18 |
Bet viss pūlis kliedza, sacīdams: Nost šo, un atlaid mums Barabu, |
19 |
Kas pilsētā kādas notikušās sacelšanās un slepkavības dēļ bija ielikts cietumā. |
20 |
Un Pilāts, gribēdams Jēzu atbrīvot, atkal runāja viņiem, |
21 |
Bet tie kliedza, sacīdami: Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā! |
22 |
Bet trešo reiz viņš tiem teica: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Es nekādas vainas, kas pelna nāvi, pie Viņa neatrodu. Tāpēc es Viņu pārmācīšu un atlaidīšu. |
23 |
Bet tie turpināja viņam uzmākties, skaļi kliedzot, pieprasīdami, lai Viņu sistu krustā; un viņu kliegšana pieņēmās. |
24 |
Tad Pilāts nolēma izpildīt viņu lūgumu. |
25 |
Un viņš tiem atbrīvoja to, kas slepkavības un sacelšanās dēļ bija ieslodzīts cietumā, ko tie bija lūguši, bet Jēzu nodeva viņu iegribai. |
26 |
Un kad Viņu veda, tie aizturēja kādu Sīmani no Kirēnes, kas nāca no laukiem, un uzlika viņam krustu, lai nes to Jēzum pakaļ. |
27 |
Bet Viņam sekoja liels pulks ļaužu un sieviešu, kas Viņu apraudāja un nožēloja. |
28 |
Bet Jēzus, pagriezies pret tām, sacīja: Jeruzalemes meitas, neraudiet par mani, bet raudiet pašas par sevi un savu bērnu dēļ! |
29 |
Jo nāks dienas, kad sacīs: Svētīgas neauglīgās un tā miesas, kas nav dzemdējušas, un krūtis, kas nav barojušas. |
30 |
Tad sāks runāt kalniem: gāzieties pār mums, un uz pakalniem: apklājiet mūs! |
31 |
Jo, ja to dara ar zaļu koku, kas notiks ar nokaltušo? |
32 |
Bet līdz ar Viņu tika vestidivi citi ļaundari, lai viņus nogalinātu. |
33 |
Un kad tie nonāca vietā, kas saucas Kalvārija, tur tie sita Viņu un slepkavas krustā: vienu pa labi, otru pa kreisi. |
34 |
Bet Jēzus sacīja: Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara. Un tie, dalot Viņa drēbes, meta kauliņus. |
35 |
Un ļaudis stāvēja un skatījās; un priekšnieki kopā ar tiem izsmēja Viņu, sacīdami: Citiem Viņš palīdzēja, - lai glābj sevi, ja Viņš ir Kristus, Dieva izredzētais. |
36 |
Arī kareivji, Viņu izsmiedami, nāca un sniedza Viņam etiķi, |
37 |
Un sacīja: Ja Tu esi jūdu ķēniņš, tad glāb sevi! |
38 |
Un bija arī virs Viņa uzraksts, rakstīts grieķu un latīņu, un ebreju valodā: Šis ir jūdu Ķēniņš. |
39 |
Bet viens no tiem ļaundariem, kas bija piesists krustā, zaimoja Viņu, sacīdams: Ja Tu esi Kristus, tad glāb sevi un mūs! |
40 |
Bet otrs atbildēdams norāja viņu un sacīja: Pats tu, būdams tanī pat sodā, nebīsties Dieva! |
41 |
Jo mēs taču saņemam taisnīgi un pienācīgi par mūsu darbiem, bet Viņš nekā ļauna nav darījis. |
42 |
Un viņš sacīja Jēzum: Kungs, piemini mani, kad Tu nāksi savā valstībā! |
43 |
Un Jēzus sacīja viņam: Patiesi, es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē. |
44 |
Bet bija ap sesto stundu, un tumsa iestājās līdz pat devītajai stundai. |
45 |
Un saule aptumšojās, un priekškars svētnīcā pārplīsa vidū pušu. |
46 |
Un Jēzus sauca skaļā balsī, sacīdams: Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu! Un Viņš, to teikdams, izdvesa garu. |
47 |
Bet simtnieks, redzēdams to, kas notika, godināja Dievu, sacīdams: Patiesi, šis Cilvēks bija taisnīgs! |
48 |
Un viss ļaužu pulks, kas bija klāt pie šī šausmu skata, redzot notikušo, sita savās krūtīs un atgriezās atpakaļ. |
49 |
Bet visi Viņa pazīstamie un sievietes, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, to redzēdamas, stāvēja nostāk. |
50 |
Un, lūk, viens vīrs, Jāzeps vārdā, būdams labs un taisnīgs cilvēks, kas bija pilsētas pārvaldes loceklis, |
51 |
No Arimatejas, Jūdejas pilsētas, kas arī pats gaidīja Dieva valstību, nepiekrita to lēmumiem un darbiem; |
52 |
Šis aizgāja pie Pilāta un lūdza Jēzus miesas. |
53 |
Un viņš tās noņēma un ietina audeklā, un ielika izcirstā kapā, kur vēl neviens nebija glabāts. |
54 |
Un tā bija sagatavošanās diena, un sabats jau tuvojās. |
55 |
Bet sekotājas sievietes, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, redzēja kapu un to, kā Viņa miesas tika noliktas. |
56 |
Un atgriezušās, viņas sagatavoja smaržas un svaidāmās zāles, bet sabatu saskaņā ar bauslību tās pavadīja klusu. |